Novadnieku galerija
Novadnieku galerija ir Viļķenes bibliotēkas projekts (2003. g.), kura mērķis - iepazīstināt ar ļaudīm, kuri dzimuši vai darbojušies Viļķenē un kļuvuši plašāk pazīstami Latvijā vai pasaulē.
Galerija skatāma arī bibliotēkā, kur pieejami plašāki materiāli par novadniekiem.
Noderīgas adreses, meklējot informāciju par ļaudīm, ģimenes locekļiem:
Baumaņu Kārlis
dzejnieks, komponists, skolotājs
Dzimis 1835. g. 11.V Viļķenes pag. Indriķu pusmuižā – miris 1905. g. 10. I Limbažos, apbedīts Limbažu kapos
Dzimis Jākoba Baumaņa un Annes Baumanes daudzbērnu ģimenē kā sestais bērns.
1837. g. 27. IX Baumaņu ģimene pārceļas uz Limbažu pilsmuižas Lemšukalna mājām.
Baumaņu Kārlis mācījies Limbažu draudzes skolā, Limbažu elementārskolā, Limbažu apriņķa skolā. 1853. g. 7. V iesvētīts Limbažu draudzē.
1853. – 1856. g.mācījās Jāņa Cimzes skolotāju seminārā Valkā.
1856. – 1858. g. strādāja par mājskolotāju Ķirbižu muižas īpašnieka grāfa Aderkasa ģimenē. 1858. g. dodas uz Pēterburgu. Līdz 1860.g. audzinātājs Sv.Annas skolā, mājskolotājs N.Rebindera ģimenē.
1860. – 1881. g. vācu valodas pasniedzējs Reformātu skolā. 1862. – 1865. g. Pēterburgas latviešu Lasāmās biedrības biedrs, “Pēterburgas Avīžu” līdzstrādnieks.
1870. g. vācu valodas skolotājs Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā.
1870. – 1873. g. Rīgas Latviešu biedrības runasvīrs un dzidāšanas komisijas loceklis.
1873. g. Pirmajos Dziesmu svētkos atskaņotas trīs Baumaņu Kārļa dziesmas: “Tēvijas dziesma”, “Daugavas zvejnieku dziesma”, Dievs, svētī Latviju!”, kuras ir arī pašas pirmās latviešu oriģināldziesmas.
1873. g. Pēterburgā laida klajā notis “Latvju tautas dziesmu liktens”, publicēts dziesmu krājums “Austra”. Izdots dziesmu krājums “Līgo”, kuru konfiscē un Daugavmalā sadedzina. 30. oktobrī “Baltijas vēstnesī” publicēta Baumaņu Kārļa recenzija par Jāņa Cimzes “Dziesmu rotas” III daļu, kas izraisa asu polemiku vesela gada garumā.
1875. – 1878. g. almanahu “Dunduri” līdzstrādnieks un faktiskais izdevējs.
1878. g. par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni (1873. g. saņēmis Sv. Annas ordeni).
1880. g. Otro Dziesmu svētku repertuārā uzņemtas dziesmas: “Trimpula”, “Latviski lai atskan dziesmas” un “Mūsu Tēvs debesīs”.
1881. g. rudenī atbrīvots no darba Pēterburgā.
1882. g. pārceļas uz dzīvi Limbažos. 1885. – 1904. g. piedalās Limbažu Saviesīgās biedrības dzīvē. Vada jautājumu un atbilžu vakarus, izdod “Īsto Baltijas kalendāru”.
1888. g. Trešajos Dziesmu svētkos simfoniskais orķestris atskaņo ”Dievs, svētī Latviju!”.
1873. g. saņēmis Sv. Annas ordeni.
1878. g. par panākumiem pedagoģiskajā darbā apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni.
Lit. pseidonīms Azo.
- G.Šķiltera piemineklis Limbažu kapos
- J.un Z.Rapu piemineklis Limbažos
- V.Titāna piemineklis Viļķenes “Indriķos”
“Baumaņu Kārlis” – attēlu, skaņu ierakstu un rakstu datu bāze Limbažu Galvenās bibliotēkas Novadnieku kolekcijā