Zenta Brauere

1906.g. absolvēja Puškina ģimnāziju Tērbatā.
1911. – 1914.g. studēja teoloģiju Cīrihē, iegūstot pirmo grādu teoloģijā. Par Braueres sasniegumu toreiz rakstīja Rīgas latviešu un vācu avīzes un dažas avīzes ārzemēs, ka Zenta Brauere esot pirmā sieviete Eiropā, kas beigusi teoloģijas fakultāti ar grādu.
1914.g. Z.Brauere turpināja studijas Heidelbergas universitātē, bet 1914.g. vasarā atgriezās Latvijā vēl pirms 1.pasaules kara sākšanās.
Z.Brauere vēlējās studijas turpināt Tērbatā, bet, būdama sieviete, netika uzņemta. Pēc Braueres lūguma atļauju viņai piešķīra cars Nikolajs II.
1919./20.g. pēc Latvijas Universitātes nodibināšanas Brauere turpināja studijas Rīgā un beidza LU teoloģijas fakultāti 1923.g.26.septembrī ar atzīmi: ļoti sekmīgi.
Tā kā sievietes teoloģes Latvijā neuzņēma par iesvētītiem garīdzniekiem, tad Brauere noturēja dievkalpojumus un sprediķus, stāvot pie kanceles kā ķesteris. Viņa kalpoja daudzās Rīgas baznīcās un daudzās cietuma baznīcās, arī Liepājā, Jelgavā, Tukumā, Cēsīs, Valmierā un dažādās lauku baznīcās – pavisam 45.
Zenta Brauere mācīja ticības mācību 1. un 2. ģimnāzijā Rīgā, kā arī svešvalodas.
Pēc 2. Pasaules kara viņa mācījusi krievu valodu Rīgas tehnikumā.
Rīgā dzīvodama un strādādama, viņa aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē, teica referātus par garīgās dzīves un teoloģiskiem jautājumiem, sieviešu tiesībām.
No 1927.g. 19.dec. Zentai Brauerei Valmieras apriņķī Vitrupes pagastā piederējis no Ķirbižu muižas atdalītais zemes īpašums “Graudiņi Nr.7” (322 pūrvietas).