Novadnieku galerija
Novadnieku galerija ir Viļķenes bibliotēkas projekts (2003. g.), kura mērķis - iepazīstināt ar ļaudīm, kuri dzimuši vai darbojušies Viļķenē un kļuvuši plašāk pazīstami Latvijā vai pasaulē.
Galerija skatāma arī bibliotēkā, kur pieejami plašāki materiāli par novadniekiem.
Noderīgas adreses, meklējot informāciju par ļaudīm, ģimenes locekļiem:
Kārlis Dēķens
Dzimis 1866. g. 28. VI Jaungulbenes “Šļaukās” – miris 1942. g.
K. Dēķens beidzis skolu, 3 ziemas apmeklēja draudzes skolu, pēc tam sagatavojās iestāties Cimzes skolotāju seminārā, ko apmeklēja 1884. – 1887. g. līdz tā pārveidošanai par ķesterskolu. Tad K. Dēķens pārgāja uz Kuldīgas semināru, ko pabeidza 1889. gadā.
11 gadus K. Dēķens bija skolotājs Lejas draudzes, Viļķenes (~1890. g.) un Susējas pagastu skolās.
1892. g. Dēķenu ģimenē Viļķenes skolā piedzima meita Anna (Anna Grēviņa, dz. Dēķena).
Vēlākajos gados K. Dēķens strādājis Valmierā, Rīgā. Piedalījies 1905. g. revolūcijā, par ko apcietināts un tiesāts kara tiesā. Pirmā pasaules Kara laikā strādāja Lubānas komercskolā Novgorodas guberņā, skolotāju sabiedrības komercskolā Maskavā, kur apmeklēja arī Šaņavska universitātes pedagoģiskos un psiholoģiskos kursus.
1917. g. K. Dēķens pārnāca uz Rīgu. Skolotājs Rīgas pilsētas 3. vidusskolā, tad lektors Latvijas Universitātē, vēlāk skolotāju kursos, tautas augstskolā un centrālā pedagoģiskā institūtā.
Sarakstījis Londonā izdoto Mūsu tautskolu (1902. g.), Vadoni ģeogrāfijas mācībā, Agro bērnību, Rokas grāmatu pedagoģijā, Latviešu valodas metodiku u.c. skolas grāmatas un politiskas brošūras.
Darbojies Latvijas skolotāju biedrībā, Jaunā teātra direkcijā; skolotāju kursos, skolu muzejā un Pedagoģiskā biedrībā. 1917. g. Vidzemes pagaidu zemes padomē skolu nodaļas faktiskais vadītājs; viens no Tērbatas skolotāju kongresa ierosinātājiem un vadītājiem. Lielinieku laikā Dēķens Rīgā atvēra latviešu kurlmēmo klasi un atjaunoja neredzīgo skolu Strazdu muižā.
K. Dēķens ir bijis Tautas padomes, Satversmes sapulces un 3 Saeimu loceklis, kur kā izglītības un budžeta komisijas un Kultūras fonda loceklis sekmējis izglītības demokratizēšanu.
K. Dēķens bijis Rīgas pilsētas galvas biedrs un no 1920. – 1934.g. Rīgas domes priekšsēdētājs.Darbi:
Dēķens, Kārlis. Cimzes nozīme latviešu attīstībā. Izglītības Ministrijas mēnešraksts. 1931. Nr. 7/8. 553. – .560.lpp.
Dēķens, Kārlis. Jauns skolu likuma projekts. Mūsu nākotne. 1922. Nr. 1. 3. – 6.lpp.
Dēķens, K. (Kārlis). Rokas grāmata pedagoģijā / Rīga : Izglīt. koop. “Kultūras Balss”, 1919.
Dēķens, K. (Kārlis). Skola, tās veidi un iekārta / [Rīga] : Saule, 1924.
Dēķens, Kārlis. Skolu un izglītību lietas Krievijā. 19.g. I ceturksnī. Izglītības Ministrijas mēnešraksts. 1930. Nr.1. 553. -.568.lpp.
Dēķens, Kārlis. Valkas draudzes skolotāju seminārs. Izglītības Ministrijas mēnešraksts. 1930. Nr. 7/8. 458. – 466.lpp.
Lit. par K. Dēķenu:
Latviešu konversācijas vārdnīca. – 3.sēj. – Rīga, 1928.
Anspaks, Jānis, 1929- Pedagoģijas idejas Latvijā / Rīga : RaKa, 2003.
Grēviņš, Valts. Tautas audzinātājs Kārlis Dēķens. Padomju Latvijas Skola. 1945. Nr. 8. 65.-69. lpp.
Ūsiņš, Vladimirs. K. Dēķena pedagoģiskie uzskati : (kritisks apskats) / Rīga : Zvaigzne, 1975.
Latviešu ievērojamie pedagogi Aleksandrs Dauge un Kārlis Dēķens : [par izstādi LU] – interneta resurss, 19.11.2008.
Informāciju skatīt tiešsaistē arī: https://nekropole.info/lv/Karlis-Dekens
Literatūras saraksts Limbažu un Alojas novadu bibliotēku kopkatalogā