Novadnieku galerija
Novadnieku galerija ir Viļķenes bibliotēkas projekts (2003. g.), kura mērķis - iepazīstināt ar ļaudīm, kuri dzimuši vai darbojušies Viļķenē un kļuvuši plašāk pazīstami Latvijā vai pasaulē.
Galerija skatāma arī bibliotēkā, kur pieejami plašāki materiāli par novadniekiem.
Noderīgas adreses, meklējot informāciju par ļaudīm, ģimenes locekļiem:
Frīdrihs Grosvalds
Dzimis 1850. g. 13. XII Šķirstiņu muižas dzirnavās – miris 1924.g. Rīgā
Mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā, studējis tieslietas Tērbatā un no 1870. - 1975. gadam Pēterburgā. Par konkursa darbu “О договорь найма имуществь по римскому праву” ieguva zelta medaļu.
1875. – 1878. g. strādāja Pēterburgas tieslietu ministrijā.
1878. g. pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur darbojās kā advokāts Rīgas rātes un Vidzemes hoftiesā, vēlāk zvērināts advokāts jaunās tiesās.
No 1901. gada Fr. Grosvalds bija Rīgas pilsētas domnieks, 1906. gadā deputāts Krievijas valsts Domē, viņš darbojies Rīgas Advokātu padomes valdē un piedalījies Juristu biedrības dibināšanā 1911. gadā.
No 1886. gada februāra līdz 1919. gada augustam Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks, pēdējā laikā arī goda biedrs. (Jau 1879. g. RLB viņu iecēla par savu runasvīru).
Fr. Grosvalda vadībā 1886. gadā izveidoja RLB Derīgo grāmatu nodaļu, iekārtoja plašu etnogrāfisko izstādi (1896) un nodibināja pie biedrības lauksaimniecības, ārstniecības valodniecības u.c. nodaļas. Fr. Grosvalds gudri un diplomātiski vadīja RLB kā 1905. gadā, tā 1917.-1919. gada notikumu laikā. Viņa vadībā pēc ugunsgrēka 1908. gadā uzcēla jaunu biedrības nama ēku, tika atrasta iespēja sadarbībai ar Rīgas un Krievijas valsts pārvaldes institūcijām, biedrība plaši atzīmēja savas jubilejas.
1912. – 1918. g. Rīgas pilsētas valdes loceklis.
1919. gadā Fr. Grosvaldu nozīmēja par Latvijas valsts sūtni Skandināvijas valstīs un viņš atteicās no RLB priekšnieka amata.
Pēc Latvijas de jure atzīšanas Fr. Grosvalds līdz 1923. g. bija pilnvarots ministrs Skandināvijas valstīs. Par diplomātisko darbību apbalvots ar Zviedrijas un Norvēģijas valstu augstāko ordeņu lielkrustu.
Pēc atgriešanās Rīgā pēdējā laikā darbojās Heraldiskā komisijā. Fr. Grosvaldam lieli nopelni tautiskās atmodas laikmeta tradīciju uzturēšanā un vispār nacionālisma veicināšanā.
Fr. Grosvalda bērni:
Jāzeps Grosvalds (1891. g. 24. IV Rīgā – 1920. g. 1. II Parīzē) – gleznotājs; kavalērijas virsnieks, angļu armijas virsleitnants un politisks adjutants, par nopelniem karā apbalvots ar angļu Military Cross, kā arī krievu ordeņiem;
Oļģerds Grosvalds (1884. g. 25. IV Rīgā – ) – diplomāts, mākslas kritiķis;
Marija Grīnberga (dz. Grosvalde ) – tautas daiļamatniecības pētniece un popularizētāja.
Vairāk informācijas tiešsaistē arī: https://nekropole.info/lv/Fridrihs-Grosvalds
Informācija par Grosvaldu ģimeni un viņu devumu ārlietu resoru darbībā
Literatūras saraksts Limbažu un Alojas novadu bibliotēku kopkatalogā