Novadnieku galerija
Novadnieku galerija ir Viļķenes bibliotēkas projekts (2003. g.), kura mērķis - iepazīstināt ar ļaudīm, kuri dzimuši vai darbojušies Viļķenē un kļuvuši plašāk pazīstami Latvijā vai pasaulē.
Galerija skatāma arī bibliotēkā, kur pieejami plašāki materiāli par novadniekiem.
Noderīgas adreses, meklējot informāciju par ļaudīm, ģimenes locekļiem:
Jānis Saktiņš
Dz. 1932.g. 3. XII Umurgas pag. „Dārziņos”. Miris 2020.g. 25.VII
Jānis Saktiņš par sevi:
Esmu dzimis 1932. gada 3. decembrī Umurgas pagasta Dārziņos – mana vectēva Miķeļa Saktiņa jaunsaimniecībā, kur pavadīju bērnību – ganīju lopus, darīju lauku darbus.
Pēc profesijas esmu agronoms – 1957. gadā beidzu Latvijas lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot agronoma diplomu. Pēc aicinājuma esmu zemnieks.
Mācījos Limbažu 1. vidusskolā, bet vasarās strādāju kolhozā.
Mana pirmā darbavieta – Maltas rajona Ružinas MTS. Biju galvenais agronoms. Pēc dažiem mēnešiem – 1957. gada 23. jūlijā mani iecēla par kolhoza 10 ļet Sovetskoi Latvii priekšsēdētāju.
Bet dzimtā puse bija pie sirds visus šos gadus, tāpēc 1973. gadā pieņēmu lēmumu atgriezties Limbažos. Kļuvu par padomju saimniecības Viļķene direktoru. 18 gados Viļķene strauji uzplauka. Vienugad saņēmām vai visus rajona apbalvojumus – Ceļojošos sarkanos karogus.
Atmodas laiks nāca ar jaunām vēsmām – garīgo pacēlumu, nacionālpatriotisko jūtu uzplaukumu, tieksmi pēc Latvijas neatkarības, bet ar apjukumu līdzšinējā saimniekošanas sistēmā. Tapa mans lēmums – atgriezties dzimtajā pagastā un atjaunot vectēva saimniecību Dārziņi. Ticēju valsts politikai, ka zemnieku saimniecībām tiks sniegts atbalsts, bet izrādījās, ka varu paļauties tikai uz saviem spēkiem un iniciatīvu. Tagad varu pasmaidīt par pūlēm ganāmpulka paplašināšanā. Saku, ka manā kūtī ir Ļeņina govis, jo 90. gados pārdevu savu padomju laikā nopelnīto Ļeņina ordeni, lai par 47 000 LVR iegādātos 7 šķirnes telītes. Man nemaz nebija žēl to darīt.
Savas grāmatas lasītājiem lūdzu būt iecietīgiem pret maniem dzejas darbiem – esmu tos rakstījis, nedomājot par publicitāti, bet no sirds, pakļaujoties savam noskaņojumam. Esmu rakstījis jau kopš vidusskolas perioda, šad tad publicējot kādu rakstiņu arī republikas laikrakstos Cīņa un Padomju Jaunatne. Limbažu periodā esmu rakstījis rajona laikrakstam Progress, kurā publicēti arī mani dzejoļi.
Dziesmas ar maniem vārdiem komponējis Valters Kaminskis: Viļķenei, Umurgai, Limbažiem.
2008. gadā pēc viļķeniešu ierosmes izdota Jāņa Saktiņa grāmata “Es ticu savai dzimtai zemei”.
2019. gada nogalē izdota Jāņa Saktiņa autobiogrāfiskā grāmata "Ar sakostiem zobiem".
Jānis Saktiņš miris 2020. gada 25. jūlijā, apglabāts Umurgas kapos.
Literatūras saraksts Limbažu un Alojas novadu bibliotēku kopkatalogā