Ūdeņi Viļķenē

Svētupe pie Unguriņiem; Vitrupe Brīdagā; Āsteres ezers; Robežnieku dzirnavezers Šķirstiņos

Teritorija un daba

Pagasta kopplatība 22521,5 ha (jeb 225,2 km2).

Viļķenes pagasts atrodas Limbažu rajona centrālajā daļā, uz ZR no novada centra – Limbažiem. Attālums līdz Limbažiem – 15 km, Rīgai – 90 km, ostas pilsētai Salacgrīvai – 30 km. Pagastam ir 2 km gara robeža ar VIA Baltica. Pagasts robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes pagastiem un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju. Skatīt karti!

Limbažu novada pašvaldībai pakļauto autoceļu uzturēšanas klases Viļķenes pagasta teritorijā skatīt: Viļķenes pagasta autoceļu uzturēšanas klases

12. gs. beigās tag. Viļķenes pagasta teritorija atradās lībiešu Metsepoles novadā, 13. gs. to iekļāva Rīgas arhibīskapijas Līvu galā. Laika gaitā teritorija bijusi Limbažu pilsnovadā, Lielsalacas pilsnovadā, Salacas, Pāles (Ārciema), Liepupes (Pernigeles) pagastā. 1852. g. bijis Rūstužu muižas pagasts, 1870. g. – Viļķenes pagasts. 1935. g. Viļķenes pagasta platība bija 8937 ha, 1945. g. pagastā izveidoja Viļķenes un Rūstužu ciemu, bet pagastu 1949. g. likvidēja. Viļķenes ciemam 1954. g. pievienoja Rūstužu un Āsteres ciemu, 1975. g. – Vitrupes ciemu, 1977. g. mainīja robežu ar Katvaru ciemu un daļu Viļķenes ciema teritorijas iekļāva Limbažu un Salacas ciemā. 1990. g. atjaunoja Viļķenes pagastu. Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tag. Viļķenes pagastā iekļauta lielākā daļa bij. Vitrupes pagasta (1935. g. pagasta platība 17742 ha) un bij. Pāles pagasta D. daļa.

Viļķenes pagasta teritoriālais iedalījums ir sekojošs:

ciems Viļķene (610 iedz.) – lielākā apdzīvotā vieta – pagasta administratīvais centrs. Agrākais vietas nosaukums Katrīna, Katriņa.
ciemi: Vitrupe, Āstere, Ķirbiži.

Zemes izmantošanas struktūra

  • Lauksaimniecībā izmantojamā zeme – 7102,8 ha, t.sk.:
  • Aramzeme – 4628,1 ha
  • Pļavas – 831,2 ha
  • Ganības – 1553,8 ha
  • Meži – 13058,6 ha.

Reljefs

Viļķenes pagasts atrodas lēzeni viļņotā apvidū Metsepoles līdzenumā, Ziemeļrietumu Vidzemes pacēluma malā. Augstākā vieta – Vaigažu kalns (76,9 m virs jūras līmeņa).

Upes, ezeri, dzirnavu dīķi

  • Svētupe (kopējais garums 48 km, baseins 475 km2, dziļākā vieta pie Pāles ~ 10 m) – iztek no Dūņezera. Lielākās pietekas pagasta teritorijā Lūdiņupe (22 km), Arupīte (16 km), Dzirnupīte (2 km 217 m) iztek no Āsteres ezera, savieno Āsteres ezeru ar Dzirnezeru. Upīte aiz ezera turpinās (~ 300m) un ietek Svētupē. Skatīt galeriju!
  • Vitrupe (gar. 36 km, baseins 197 km2) – iztek no Riebezera. Upes krastos pie Ķirbižiem ierīkota meža taka. Publikāciju par taku skatīt šeit!
  • Kurliņupīte, Lielurga, Mazurga u.c. strauti.
  • Āsteres ezers (platība 84,9 ha, 3 salas). Āsteres ezerā tiek organizēta licencēta makšķerēšana. Par Āsteres ezeru vēsta kāda sena teika.
  • Mazezers (saukts arī Robežnieku dzirnavu ezers) (1,4 ha).
  • Viļķenes dzirnavezers (13 ha).
  • Toļļu purva ezers (1/3 ha - 1932. g., atrodas purva dienvidu galā, strauji aizaug)

Purvi

Augstie purvi: Lielais Rūstužu (575 ha), Toļļu (159 ha), Rūstužu – Blomes (213 ha), Gāršas (71 ha), Graudiņu (70 ha), Brikmaņu jeb Lūru purvs (232 ha)

Zemie purvi: Svētupes (Z gals), Vitrupes (291 ha), Arupītes (197 ha).

 Derīgo izrakteņu atradnes, to izmantošana

Māla krājumi Vitrupes atradnē – 2 milj. m3, kas nav augstas kvalitātes (Burtnieku svītas māli), savulaik atradne tika pētīta kā Tūjas cepļa ražotnes rezerve.

Kūdras resursi ir viena no svarīgākajām Viļķenes pagasta bagātībām (Toļļu, Lielajā Rūstužu, Arupītes, Svētupes un Gāršas purvos), to apjoms ir 12300 tūkst. m3.

Smiltis – “Ozoliņu” kvarca smilšu karjerā atrodas 1221000 m3 smilts. Ģeoloģisko urbumu rezultātā smilšu krājumi atrasti arī Lapskalnos, Radziņos, Grantskalnos u.c., bet nav noteikts to apjoms.

Aizsargājamās dabas teritorijas, parki un pieminekļi, citi ievērojami dabas objekti

Viļķenes pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (rezervāts izveidots 1997.g.11.decembrī) teritorijā – neitrālajā un ainavu aizsardzības zonās: Pāle – Viļķene (ietver Svētupes baseinu un Viļķenes pagasta teritoriju līdz Arupītei); Vitrupe (Vitrupes baseins un meža teritorija upes lejteces kreisajā krastā).

Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) sarakstā, kurā iekļautas visas kritērijiem atbilstošās teritorijas, ir iekļauts dabas liegums “Vitrupes ieleja”. Tas ir Vitrupes ielejas posms no Ķirbižu muižas lejtecē līdz ietekai jūrā. Karti skatīt šeit! Šajā teritorijā ir gleznaini upes stāvkrasti, smilšakmens atsegumi, lielas aizsargājamā auga – meža ķiploka platības, kā arī izveidota 2,1 km gara meža mācību taka “Vālodzes” (atklāta 2001. g. 21. septembrī). 24.03.2009. pieņemti MK noteikumi Nr.254 “Dabas lieguma “Vitrupes ieleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (“LV”, 49 (4035), 27.03.2009.) [spēkā ar 28.03.2009.], kas nosaka dabas lieguma “Vitrupes ieleja” individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību un lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

Rajona nozīmes aizsargājamie dabas objekti 1981.gadā bija:

  1. 7 Polijas lielčiekuru lapegles (1,1 – 2,6 m apkārtmērs) Āsteres muižas parkā,
  2. Dižozols Vitrupes krastā aiz “Vālodzēm” (6,52 m apkārtmērs),
  3. Zivju gārņa kolonija uz salas Āsteres ezerā.

Dabas retumu krātuves datu bāzē “Limbažu rajona dižkoki” 2005. gadā reģistrēts 21 dižkoks, kas atrodas Viļķenes pagasta teritorijā. Sarakstu skatīt šeit!

Viļķenietes Tabitas Ozoliņas veiktajā zinātniski pētnieciskajā darbā vides zinātnē “Dižozolu izplatības apzināšana Viļķenes pagastā” apzinātas dižozolu atrašanās vietas Viļķenes pagastā. Skatīt karti!

Attēlos:

Dižozolu izplatība Viļķenē (karte); Vālodžu dižozola uzmērīšana Ķirbižos; Blomes liepavots; Toļļu purva ezers