Viļķenes vēsture
Pagasta veidošanās
Par Viļķeni kā apdzīvotu vietu un pagasta veidošanos senos rakstos maz ziņu.
Gadu gaitā Viļķenes pagasta administratīvās teritorijas mainījušās – tās saplūdušas ar kaimiņu pagastiem un novadiem: Limbažu pilsnovadu, Salacas (Lielsalacas pilsnovads), Pāles (Ārciema), Liepupes (Pernigeles) pagastu teritorijām gan pievienojoties, gan atdaloties dažādu reformu ietekmē. Kā dzīva liecība šīm saiknēm vēl šobaltdien ir kapsētas – Liepupes, Limbažu, Katrīnas, Brīdagas, Pāles, kur atdusas gan Viļķenes, gan apkārtējo pagastu dzimtas.
Ir zināms, ka 14. gs. ceļš no Limbažiem uz Salacas grīvu vedis caur Viļķeni un Svētciemu.
17. gs. kā viena no pasta maģistrālēm minēts ceļš no Rīgas uz Igauniju (1643. g.). Viens no 6 zirgu maiņas punktiem šajā ceļā bijis Ķirbižos.
Tagadējā Viļķenes pagasta centra kādreizējais nosaukums bijis
Katrīna, šis nosaukums vecāko ļaužu mutēs saglabājies vēl līdz šai
dienai – šeit atradās Katriņu miests ar šādām mājām (1923. g.): Jesperu
aptieka, Ķircapu māja, Grīnbergu māja, bij. piena fabrika, Vintera māja,
Kalniņa māja, kā arī Katrīnas baznīca un kapi. (Par Katrīnu, jeb tautā
saukto Katriņu, vēsta bijušā mājas rentnieka Erviņa Ūdra atmiņas, kas
līdz ar tekstā pieminēto personu un vietu rādītāju skatāmas personu un
vietu rādītājā. (Datu bāze pieejama Limbažu galvenās bibliotēkas mājas
lapā: http://lgb.elimbazi.lv, bet drukātajā versijā – Viļķenes pagasta
bibliotēkā).
Tikai 20. gs. sākumā Katrīna sāka veidoties par pagasta centru.
“.. nolaidenu un labi koptu lauku un dārzu vidū piecu ceļu krustā 16
kil. no Limbažiem stāv Katrina. No ziemeļiem šo glīto zemes stūri sargā
Rīgas pilsētai piederošie plašie meži. Tāpat kā siena tie nostājas
rietumos, kamēr, atdūrušies Veterupes “Vangās”, izbeidzas un atdod vietu
druvām un dārziem. Tā bagātie meži, kā arī auglīgām druvām un zāļu pļavām apveltītais
Viļķenu pagasts, kas sastāda Katrinas serdi – Rīgas piederums un naudas
maks, no kura Rīgas saimnieki, tā vecos laikos, kā tagad, pielīdzina tos
robus, ko izrāvuši izdevumi par mūsu galvas pilsētas dažādām
labierīcībām. /Melnalksnis A. Dzimtā zeme. Valmiera – Cēsis, 1923. –
130.lpp./
1920.g. Viļķenes pagastā reģistrēti 1578 iedz. (465 vīriešu, 646 sievietes, 467 bērnu). Aramas zemes 6311 ½ pūrvietas, pļavas un ganības 7772 pūrvietas, meža un nederīgas – 1100 ½ pūrvietas. Kopā 15186 pūrvietas.
1925.g. Viļķenes pagastā reģistrēti 156 nodokļu maksātāji. 1928. g. pagastā 120 mājas.
Pirmie pagasta padomes priekšsēdētāji:
1920. g. Viļķenes pagasta padomes priekšsēdētājs Fricis Ārgalis.
1922. g. pagasta priekšsēdētājs I. Fridvalds.
1924. g. pag. padomes priekšsēdētājs I. Dreimanis.
Viļķenes pagasta teritorija 30-os gados aizņēmusi 89 km2, iedzīvotāju skaits – 1184 (1935.g.), no tiem vīr. – 550, siev. – 634. Šajā teritorijā ietilpa bijušo Viļķenes un Rūstužu muižu un Katrīnas apdzīvoto vietu teritorijas. Tolaik te darbojusies 6-klasīgā pamatskola, nespējnieku nams, ārsts, zobu ārsts, vecmāte, aptieka, pasta palīgnodaļa un telefona centrāle, Rīgas pilsētas Limbažu mežniecības Kolas mežniecība. Pagastā darbojās Katrīnas izglītības biedrība “Gaisma” ar bibliotēku (800 sēj.), Viļķenes lauksaimniecības biedrība, Viļķenes piensaimnieku sabiedrība, Viļķenes lopkopības pārraudzības biedrība, Viļķenes biškopības biedrība, Viļķenes savstarpīgā ugunsapdrošināšanas biedrība, Viļķenes patērētāju b-ba, Sv.Katrīnas krājaizdevu sabiedrība (dib. 1902. g.), savstarpējā apdrošināšanas biedrība, Kuļmašīnas sabiedrība “Ražotājs” (1927. g. – 23 biedri), Viļķenes mazpulks, aizsargu nodaļa,
30-os gados pagastā lauksaimniecības saimniecību skaits bija – 192, darbojās vēja dzirnavas Rūstužu muižā, ūdensdzirnavas Viļķenes muižā, koppienotava Katrīnā, 3 dažādu preču tirgotavas Katrīnā un 1 Ķimšos, maiznīca Kalniņos, ogu vīnu darītava Rammās u. c.
1920.- 1930. g. sāk izveidoties jaunsaimniecības: Katrīnā, Jaunzemju mājas jaunsaimniecības, Rūstužu muižas jaunsaimniecības. 1935. g. izdalītas jaunsaimniecības no Viļķenes muižas.
Ap 1936. g. ievērojami uzplaukst jaunbūvju celtniecība jaunsaimniecībās (1936. g. apstiprināti 12 jaunbūvju zīmējumi).
1945.g. 10. sept. sāk darboties Valmieras apriņķa Viļķenes pagasta
Viļķenes ciema Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja. Priekšsēd.
Osvalds Zuika. Izpildkomiteja no 1945. līdz 1975.gadam atradās vecajā
pagastnamā (tagad. nosaukums “Liepas”). Vēlākie izpildkomitejas
priekšsēdētāji: Jānis Preijers, Kārlis Freimanis, Olga Rudzīte, Roberts
Sirmais, Velta Lāne, Austra Dreimane, Ilmārs Dzenis (no 1985. g. 6. marta
līdz 2009. g. – pagasta padomes priekšsēdētājs; no 2009. g. 1. jūl. līdz 2016. g. 11. aprīlim pagasta pārvaldes vadītājs). I. Dzenis pagasta
padomes priekšsēdētāja amatā rūpējies par pagasta kultūras un izglītības
iestāžu saglabāšanu un atbalstījis to sekmīgu darbību, sevišķi 1990-o.
g. sākumā, kad daudzviet Latvijā tika likvidēti bērnudārzi, bibliotēkas,
kultūras nami un bibliotēkas. No 2016. gada 1. maija līdz 2022.gada jūnijam pagasta pārvaldes (no 2021. gada 1. jūlija klientu apkalpošanas centra) vadītājas amatu pilda Baiba Eglīte. No 2022. gada 25. jūlija līdz 2024. gada 2. janvārim - Ausma Eglīte. Ar 2024. gada 1. janvāri Viļķenes un Pāles pagastu klientu apkalpošanas centrus vada Gita Kārnupe.
60 – 80-os gados Viļķenes ciemā darbojās lauku slimnīca, ambulance,
aptieka, feldšeru-vecmāšu punkts, 3 sakaru nodaļas, krājkase, 7 veikali,
2 ēdnīcas, sadzīves pakalpojumu pieņemšanas punkts, Viļķenes kultūras
nams, Āsteres tautas nams, bibliotēkas Viļķenē un Vitrupē, Viļķenes
8-gadīgā skola un Ķirbižu 8-gadīgā skola, stacionārais kino un kinofilmu
demonstrēšanas punkts.
Muižas
Savulaik tagadējā Viļķenes pagasta teritorijā bijušas vairākas skaisti iekoptas muižas: Āsteres, Viļķenu, Rūstužu, Šķirstiņu, Ķirbižu, Blomes muiža, Kārļamuiža, Indriķu pusmuiža, Knipja pusmuiža, Augustiņu pusmuiža jeb Čuibes, Tiržumu pusmuiža, Lapsiņu pusmuiža, Kollo meža muiža .
Līdz mūsu dienām pagasta teritorijā saglabājušās 3 muižu ēkas: Āsteres, Blomes, Ķirbižu muižas, kā arī Augustiņu pusmuiža. Šķirstiņu muiža nodega ugunsgrēkā 1999.gada decembrī, Rūstužu muiža – 2002.g.
Muižu vēsture: skatīt informāciju arī Limbažu Galvenās bibliotēkas tīmekļa vietnē
Viļķenes muiža (Wilkenhof)
Zviedru laikos ietilpa Limbažu (Lemsal) pilsnovadā. Radusies 17.gadsimteņa vidū. Kad 1621.g. karalis Gustavs Ādolfs piešķīra Rīgas pilsētai Limbažus, piešķīrumā ietilpa Wilckens Wacke. Turpretim 1681.gadā jau pastāvēja Wilken Hoff jeb Neuhoff ar tai piederīgo Viļķenes, Vaigažu, Lipenu, Kullažu, Māskužu un Rūstužu (Rustets) ciemu un atsevišķi dzīvojošiem zemniekiem. /Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. – 82.lpp./
Saimniecības vienību skaits 1914.g. – 23, 1923.g – 50. Rīgas pilsēta nodevusi valstij (līdz 1938.g.): nomas objektu skaits – 45, kopplatība ha – 150847, kopvērtība Ls 314703.
No iedzīvotāju atmiņām: Vilķenmuižas saimnieks bijis Rūstužu muižkunga Mendzeņa dēls. Muižas ēkas: dzīvojamā māja, klēts ar noliktavām (un pagrabiem zem tās), rija labības zāvēšanai un kaltēšanai (ar lielu, plašu krāsni ), tabakas ražojamais namiņš, alus darītava, saimniecības šķūnis lopbarībai, divas buļļu kūtis. Pie muižas pleties liels, labi iekopts parks. Blakus parkam dīķis, pa vidu uzbūvēts dambis, lai lopus varētu ganīt aiz dīķa ganībās. Muižai piederošām ēkām ir bijuši nosaukumi – Baltā māja un sarkanā māja. Baltajā dzīvojušo paši mājas saimnieki ar savām ģimenēm, bet Sarkanajā – kalpi ar savējām.
Pašlaik Viļķenmuižā ierīkota graudu kalte, glabātuve un maltuve, kuras privatizācijas ceļā ieguvis Aldis Jansons.
Rūstužu muiža
Rūstuži (Russel) – Zviedru laikos ietilpa Limbažu pilsnovada sastāvā.
Bija dibināti Upēna ciemā (Uppen Zeem), pievienojot arī atsevišķas
mājas. /Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. –
82.lpp./
Rūstužu muižas sākumi meklējami sākot ar 19. gs. pirmajiem gadu
desmitiem. Tā ir koka ēka ar mūra pamatiem, labota, pārbūvēta.1923. g.
muižā saimnieko muižkungs Kārlis Mendzenis, viņa tēvs dzīvojis
Mētagmuižā. Vecajam Mendzenim bijuši vairāki dēli: viens saimniekojis
Viļķenmuižā, otrs Liepupes muižā, Kārlim Mendzenim – Rūstužu muižas
īpašniekam piederējis 480 pūrvietas aramzemes. Veco ļaužu atmiņās viņš
bijis bagāts, skops un varaskārs. 1905.g. Viņa laikā uzceltas
vējdzirnavas, no kurām tagad atlicis tikai akmens stāvs. Dzirnavas
darbojušās līdz 1940. g. No ēkām vēl saglabājusies nelielā smēdīte.
Padomju varas gados Rūstužu muižas ēkā atradies “Rūstužu” brigādes kantoris, sarīkojumu zāle un dzīvokļi.
Pēdējos gados Rūstužu muižas īpašnieks bija Andris Bože, kurš muižas ēkā ierīkoja mēbeļu restaurācijas darbnīcu. 2003. gada 4. marta naktī Rūstužu muižu iznīcināja ugunsgrēks.
Šķirstiņu muiža
Pirmās rakstītās ziņas par Šķirstiņu muižu (Napkul) ir no 1492.gada, kad Klauss Zalce to nopircis kopā ar ciemu. Nākamajos gados mainījušies muižas īpašnieki: Jakobs Aderkass, Johans fon Tīzenhauzens, fon Bergs, Kadeuss, pulkvedis fon Cimmermans, Kārlis fon Zommers.
(No Almas Miķelsones stāstījuma 1997.g.):
Muižas nosaukums “Raudupes”. Celta 19.gs.beigās, pieder vācu baronam
Zommeram., sieva Helēna. Muiža būvēta no koka un apšūta ar ķieģeļiem.
Muižas priekšā runda, kura apstādīta ar pojenēm: viena balta, viena
sarkana … Divi pagrabi: ledus pagrabs un ābolu pagrabs. Pa “Vītolu ceļu”
Zommers gājis pastaigā uz Unguriņkalnu. Pie Unguriņu kalna atradusies
kapsēta, kurā apglabāti muižas iedzīvotāji u.c. no apkārtnes. Unguriņu
kalnā bijis arī deju placis.
Muižai piederējušas mājas: Balvas, Broči (māla), Auziņas (guļbūve).
Balvās bijusi rija. Broču dārzs bijis muižas ābeļu dārzs. Pēc muižas
atsavināšanas tā pārgājusi pagasta īpašumā: ierīkota nespējnieku māja,
tautas nams, dzīvokļi.
(No Karlīnes Gertneres stāstījuma 1976.g.):
Raudupes muiža celta ap 1850.gadu. Muižkungs Zommers pats dzīvojis
Pilītēs. Ap 1939.g. muižkungs aizbraucis uz Vāciju. Pēc tam muižā ir
nespējnieku nams. Kolhoza laikā muižā ir kantoris, klubs. Ap 50-iem
gadiem – veikals. Muižai piederējušas arī dzirnavas, celtas ap 1860.g.
Dzirnavu ēkas otrajā galā bijis krogs un dzīvokļi. Pirmais dzirnavu
pārvaldnieks bijis Cīrulis. Dzirnavām ūdens ņemta no Dzirnupītes.
Dzirnavas darbojas līdz Lielajam Tēvijas karam. Vēlāk tā paplašināta,
izrakts ezers. Agrāk šo vietu sauca nevis par Šķirstiņiem, bet par
Robežniekiem.
Āsteres muiža
Zviedru laikos ietilpa Limbažu pilsnovada sastāvā.
Āsteres (Poickern) muiža bija dibināta, pievienojot Aizezera (Ais
Essar), Ģirdena (Ghirden) un Poikerna (Poikern) ciema zemniekus.
/Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. – 82.lpp./
Padomju varas gados Āsteres muižā bijusi skola, vēlāk ierīkots tautas
nams, darbojās pasts, atpūtas centrs un bibliotēkas apkalpošanas punkts
(līdz 2007.g. augustam). 2007.g. ēka kļuvusi par privātīpašumu. Par Āsteres muižu vairāk lasiet šeit!
Ķirbižu muiža
Zviedru laikos Ķirbiži ietilpa Vecsalacas (Salis) pilsnovadā.
Ķirbiži (Kirbisch, arī: Wittersbeck) pastāvēja jau pirms 1638.gada
revīzijas, un minētajā revīzijā tie reģistrēti Limbažu pilsnovadā.
1688.gada revīzijas protokolā teikts, ka Wittersbeck un Bisterwolde
muiža pirms krievu kara (gadsimteņa vidū) iznīkušas un tajās nometināti
zemnieki. Ķirbižu muiža tad iekārtota nelielās zemnieku mājās (Ruske
zeemath), aizdzenot no zemes arī pusarklinieku Padjelghe (viņpus upes).
/Dunsdorfs E. Divas gudras latviešu galvas. – Sweden, 1986. – 82.lpp./
Limbažu novada redzamāko un noturīgāko vācbaltu muižnieku dzimtu vidū bija Aderkasi, kuri savulaik apsaimniekoja Duntes, Katvaru, Tiegažu, Mētaga, Šķirstiņu, Pāles un Pociema muižas.
No 1949.gada līdz 2001.gadam muižas dzīvojamā ēkā darbojās Ķirbižu pamatskola. Kopš 2006.gada tā ir privātīpašums. 2006.gadā sākās Ķirbižu muižas atlikušās vēsturiskās apbūves atdzimšana. Tika atjaunota pagrabklēts, rekonstruēta un restaurēta kungu māja, demontēts stallis, labiekārtots parks. Izpētes darbu gaitā uzkrāta bagātīga kultūrvēsturiska informācija par savdabīgu 18., 19.gs. muižu arhitektūras liecību. Visvērtīgākais atklājums bija gleznojumi uz griestu dēļiem.
Par Ķirbižu muižas arhitektūru un kultūrvēsturi vairāk lasīt: Jānis Zilgalvis. Ķirbižu manor house: architecture and cultural history. Kopsavilkums latviešu valodā (7.lp.).
Muižas klētī no 1989.g. līdz 2023. gada 31. decembrim darbojās Meža muzejs ar plašu ekspozīciju par Latvijas mežsaimniecības
attīstību, dzīvnieku un augu pasauli.
Kolhozu dibināšana
Pēckara periodā Mašīnu – zirgu iznomāšanas punkts darbojies “Pētēs”.
1949.g. novembrī dibināts Viļķenes MTS (kantoris – “Indriķos”). Dibinātājs: direktors Karpovs B.P. u.c. Viļķenes MTS apkalpes zonā ietilpa: Tiegažu, Pociema, Katvaru, Lādes, Stienes, Tūjas, Duntes un Vitrupes teritorijas. Viļķenes MTS 1950.okt. – 1951.gadā izdevusi avīzi “Sarkanā Zvaigzne” (2 reizes ned., tirāža 530 – 840 eks., tematika- lauksaimniecība, mežsaimniecība, medības, zivsaimniecība. Red. A.Junge).
Lauksaimniecības arteļu dibināšana
- L/a “Dzirkstele” Šķirstiņos (dib. 1948. g. 5.nov., likvid. 1957. g. 5. febr.). 1. kolhozs Valmieras rajonā. Priekšsēd. A.Rudzītis, 13 biedru. 1949. g. l/a “Dzirkstele” apvienojās ar l/a “Draudzība”. Apvienotajā l/a 96 biedri.
- L/a “Āstere” Āsterē (dib. 1949. g. 5. aprīlī “Blāžu” mājās. Priekšsēd. K.Ungurs. 1950. g. apvienojas ar l/a “Dzirkstele”. 1953. g. kolhozā atver bērnudārzu 16 bērniem. 1954. g. uzcēla 1.l iellopu fermu “Bēršās” 120 govīm.
- “Darba Karogs” Vitrupē (dib. 1949. g. 2. aprīlī, likv. 1955. g. 10.sept.).
- L/a “Līdums” Ķirbižos (dib. 1949. g. 2. apr., 1950 .g. apvienojas ar l/a “Darba Karogs”).
- L/a “Upesciems” Blomē (dib. 1949. g. 2. apr., 1950. g. apvienojas ar l/a “Darba Karogs”).
- L/a “Nākotnes kalējs” Lapsiņās (dib. 1949. g. 3. apr., 1950. g. apvienojas ar l/a “Darba Karogs”).
- I.Sudmaļa vārdā nosauktais l/a Ķirbižos (dib. 1949. g. 3. apr., likv. 1957. g. 2. febr.).
- Budjonija vārdā nosauktais l/a Viļķenē (kantoris “Augustiņos”) (dib. 1949. g. 8. aprīlī, likv. 1957. g. 28. janv.) Priekšsēd. Ē. Mellups. 1951. g. apvienojās 141 sēta ar 192 darba spēj.cilv.
- L/a “Vētra” Rūkās (dib. 1949. g. 8. aprīlī, 1950. g. 6 .jūn. apvien. ar Budjonija v. nosaukto l/a).
- L/a “Dzirnupe” Viļķenmuižā (dib. 1949. g.1. aprīlī, 1950. g. 6. jūn. apvien. ar Budjonija v. nosaukto l/a)).
- L/a “Centība” Viļķenes centrā (dib. 1949. g.7. martā, 1950. g. 6. jūn. apvien. ar Budjonija v. nosaukto l/a)) Viļķenes centrā.
- L/a “Savienība” (dib. 1949. g. 2. apr., 1950. g. apvienojas ar Vorošilova vārdā nosaukto l/a).
- L/a “Trieciennieks” (dib. 1949. g. 8. aprīlī, 1950. g. apvienojas ar Vorošilova vārdā nosaukto l/a).
- Vorošilova vārdā nosauktais l/a Rūstužos (dib. 1949. g., likvidēts 1957. g. 5. febr.).
- Padomju saimniecība “Viļķene” dibināta 1957. gada 28. janvārī. Pastāvēja līdz 1992. g.
Viļķenes kultūras nams nodots lietošanā 1969. gada 7. martā kā padomju saimniecības “Viļķene” kultūras nama – kantora ēka. Šobrīd ēkā atrodas Viļķenes pagasta pārvalde, pagasta kultūras nams, bāriņtiesa, Latvijas Sarkanā Krusta Viļķenes nodaļas telpas, pensionāru biedrības “Saknes” kabinets, Viļķenes bibliotēka.
Pirmā skola tagadējā Viļķenes pagasta teritorijā atklāta 18. gs.
- Rūstužu pareizticīgo pagastskola celta 1824. g. Vēlāk - Rūstužu 1. pakāpes pamatskola. Skolā mācījās 30 – 40 skolēnu, darbojās līdz 1928. g.
- Blomes skola dibināta 1864. g., līdz 1869. g. darbojās Jurku un Saušu mājās (katrā ik pēc 3 dienām). 1869. -1874. g. skola atradās Blomes muižā 2 istabās. 1874. g. uzcēla jaunu ēku skolas un pagastvaldes vajadzībām. 1920-os g. to pārveidoja par 4-kl. pamatskolu. 1949. g. skolu pārcēla uz Ivašiem, 1971. g. slēdza.
- Ķirbižu skola atklāta 19. gs. 2. pusē. 1873. g. nodegusi pagastmāja, kur bijusi arī skola. 1875. g. uzcēla jaunu ēku, 1920-os g. skolu pārveidoja par 6-kl. pamatskolu, 1949. g. pārcēla uz Ķirbižu muižu. 1950-os g. skola kļuva par apkaimes kultūras centru, kur darbojās koris, drāmas un deju kolektīvi. 2001. g. skolu slēdza.
- Āsteres skola atvērta 1867. g. Blāžās, vēlāk to pārcēla uz Ormani, pēc tam uz Sapiņu muižu, 1875 .g. uz Druķiem, bet 1878. g. uzcēla jaunu ēku. 20. gados skolu pārveidoja par 4-kl. pamatskolu.
- 1922. g. Āsteres muižas ēkā ievietoja 1922. g. Pāles 6-kl. pamatskolu. 1936. g., kad Pālē uzcēla jaunu skolas ēku, uz Āsteres muižu pārcēla Āsteres 4-kl. pamatskolu.
- Viļķenes pareizticīgo draudzes skola atklāta 1849. g., darbojās līdz 1919. g. Skolotājs Sniķeris, pareizticīgo baznīcas diakons.
- Viļķenes draudzes skola. Skolotājs Goba.
- Viļķenes pagasta skola uzcelta 1871. gadā uz Rīgas pilsētas dāvinātā gruntsgabala. Iekārtoja 1 klases telpu un 2 istabas skolotāja dzīvoklim. Pirmais skolotājs Jānis Vinklers, viņš arī pagasta skrīvelis. 1874. g. uzcēla piebūvi, iekārtoja 2 klašu telpas. Ap 1900. g. skolā bija 4 klases 50 – 60 skolēniem. Skolotāji Augusts Klēģeris un Pēteris Strazdiņš.
No Emmas Treimanes atmiņām: „Viļķenes skolā sāku mācīties 1902. gadā, skolā bija 4 klases: trīs pirmās par brīvu, bet 4. klasē bija jāmaksā skolas nauda. Pie vecās skolas tika stādīta liepu aleja”.
1910.-20. g. skolā strādāja skolotāji Brunavs, Brīvulis, Paucītis. 1924. g. skolu pārveidoja par 6-kl. pamatskolu. Ar 1927. gadu skolas padome rosināja jaunas skolas ēkas celtniecību. 1935. g. pabeidza jaunās piebūves celtniecību. 1962. g. 1. septembrī durvis vēra jauna skolas ēka. Vecās ēkas tika rekonstruētas. 1972. g. tajās ierīkoja internātu. Skatīt arī: Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskola
No sporta vēstures:
50-os gados – MTS un kolektivizācijas pirmsākumos sporta pasākumi notikuši Ozoliņu birzī (tagad. smilts ieguves karjers) – vieglatlētika, volejbols u.c. Ilggadīgi ar sportiskām aktivitātēm nodarbojušies: H. Lesiņš, J. Zēģelis, J. Ādamsons, J. Ozoliņš, J. Lābans, I. Rudzītis, A. Treimanis, Maksimovs, V. Krūmiņš, A. Fridbergs, A. Mihailovs, sporta pasākumu organizatori U. Sproģis, A. Gertners. 1971.gada 7.augustā Viļķenes centrā atklāts sporta laukums ar vieglatlētikas sektoriem, skrejceļu, futbola, volejbola un basketbola laukumiem, skatītāju tribīnēm. Ilgus gadus sporta dzīvi pagastā vadīja sporta entuziasts metinātājs Jānis Eglītis, pēc viņa - Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas sporta skolotājs Ģirts Rozenbergs. Pagasta vīriešu un sieviešu volejbola komandas, kā arī futbola un basketbola komandas regulāri piedalās rajona meistarsacīkstēs. Katru gadu notiek “Viļķenes kausa” izcīņas sacensības volejbolā, vasaras un ziemas sporta spēles (vieglatlētikā, pludmales volejbolā, futbolā, ielu basketbolā, galda spēlēs, šaušanā, zemledus makšķerēšanā). Ķirbižu apkaimē aktīvi sporta pasākumu organizētāji ir mežu darbinieki (M. Šņore, Z. Šņore, G. Ozols u.c.). Kopš 2017. gada vasaras nogalē volejbolisti no dažādiem Latvijas novadiem tiek uzaicināti izcīnīt Jāņa Eglīša piemiņas kausus volejbolā.
Šobrīd iespējas nodarboties ar sportu ir Viļķenes sporta laukumā un Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas sporta bāzēs. 2005.gadā izstrādātais projekts sporta halles celtniecībai pie Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas īstenojies 2009.gada februārī.
Attēlos:
Viļķenes centrs ar senajām Katriņas ēkām; pagastnams (tagad "Liepas"); Vitrupes pagasta nams (nodedzis 1953.g.); Brīdagas krogs; Ķirbižu muiža; Āsteres muiža, Rūstužu muiža (nodegusi 2003. g.); Šķirstiņu muiža (nodegusi 1999.g. decembrī); Ķirbižu vecā skola senāk un tagad; Blomes skola ("Ivaši"); Viļķenes pareizticīgo draudzes skola
